I. Godmanis ir centra puika, tīri ģeogrāfisku iemeslu dēļ nokļuvis skolā, par mācīšanos kurā tolaik sacentās Rīgas labākie prāti – Rīgas 1. ģimnāzija. Kā pats stāsta, bijis neuzmanīgs, piezīmes bijušas ikdiena... Vecrīgā dzimis, pilsētas sirdi izdzīvojis, izrāpojot visas vēl sešdesmito gadu sākumā atlikušās drupas, un staigājot pa ielām, kuras tolaik sauca visnotaļ krieviskos nosaukumos. Nepilnu deviņu gadu vecumā sācis spēlēt tenisu, par kuru vēlāk teiks – tā ir spēle, kas muļķības nepiedod, un turpina to darīt vēl šobaltdien. Septiņpadsmit gadu vecumā I. Godmanis uzsāka savas darba gaitas, strādājot par krāvēju – ekspeditoru, kā arī strādājis kautuvē... lai nopelnītu sev modīgu mēteli.
Taču neatkarīgi no visām jaunības gadu kaprīzēm, vidusskolas laiks viņam esot bijis pilns ar izmisīgu mācīšanos. Nācās pārstāvēt skolu daiļlasīšanas konkursos, vēstures disputos, turklāt kā jauni hobiji parādījās dzeja un teātris. …
