M. Montesori uzskatīja, ka bērns ir ne tikai savas personīgās dzīves veidotājs kā bioloģiska būtne, bet arī tās garīgais īstenotājs kā kulturāla būtne. Ka neviens „nevar augt bērna vietā”, arī garīgajā sfērā bērns pats ir sevis veidotājs – „arhitekts”, un neviens viņam nevar un nedrīkst šo arhitekta amatu atņemt.(3, 17.lpp.)
M. Montesori uzskatīja, ka bērnam pašam jāveido savs individuālais ķermenis, ka viņam tas pēc piedzimšanas jāveido ar savu garīgo individualitāti, personību. Tāpēc viņa runā par diviem embrionālajiem periodiem – prenatālo un postnatālo.
Prenatālais periods – laika posms līdz 9 mēnešiem, kas attiecas uz periodu pirms bērna piedzimšanas.
Postnatālajā periodā, kurš aptver pirmos divus līdz trīsarpus gadus, bērnam ir jāveido garīgie „orgāni”, lai ar to palīdzību varētu uztvert funkcijas, kuras pieder pie kultūras sabiedrības cilvēka dzīves. Tas notiek saskaņā ar bērna sasniegtajām spējām.…
