| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Teorētiskais pamatojums IKP svarīguma statusam makroekonomikā | 4 | |
| 2000.-2001. gadi | 6 | |
| 2002.-2003. gadi | 7 | |
| 2004.-2006. gadi | 9 | |
| Tautsaimniecības nozares un IKP pieaugums | 10 | |
| Kopsavilkums | 11 | |
| Literatūras saraksts | 12 |
Katra pasaules valsts laika gaitā kopš savas izveidošanās brīža ir izgājusi garu attīstības ceļu, lai kļūtu par ekonomiski funkcionējošu valsti. Izriet, ka katras valsts pastāvēšanas un būtības svarīgākā funkcija ir viennozīmīgi tās iedzīvotāji, to labklājība, vēlme un patika dzīvot šajā valstī, kā arī tajā strādāt un sniegt savas zināšanas. Tāpēc valsts ekonomiskajai labklājībai ir ļoti liela nozīme valsts līmenī, t.s. makrolīmenī.
Makroekonomikas galvenais uzdevums ir noskaidrot un formulēt tautsaimniecības funkcionēšanas teorētiskos pamatprincipus. Lai to varētu izdarīt, nepieciešama ekonomisko procesu un rezultātu analīze un izvērtējums. Tiek pieņemts, ka makroekonomiskus rādītājus apvieno īpaša nacionālo kontu sistēmā, kuras sastāvdaļas uz oficiāla pamata tiek publicētas valstī, un ir pieejami arī ārvalstīs daudzām uzņēmumiem un gan parastajiem iedzīvotājiem.
Viens no pamatrādītājiem nacionālo kontu sistēmā ir iekšzemes kopprodukts. To var aprēķināt, izmantojot datus par iekšzemes kopprodukta ražošanu, pieprasījumu (izlietojumu) un ieņēmumiem. Jo lielāks ir iekšzemes kopprodukta pieaugums, jo lielāka labklājība ir valstī – ir iespējams vairāk naudas līdzekļus novirzīt pensijām, sociālajiem pabalstiem, darba algu palielināšanai un izglītībai. Tādejādi iekšzemes kopprodukta izmaiņas stipri ietekmē valsts ekonomisko stāvokli – gan labklājību, gan dzīves līmeni.…
Viens no pamatrādītājiem nacionālo kontu sistēmā ir iekšzemes kopprodukts. To var aprēķināt, izmantojot datus par iekšzemes kopprodukta ražošanu, pieprasījumu (izlietojumu) un ieņēmumiem. Jo lielāks ir iekšzemes kopprodukta pieaugums, jo lielāka labklājība ir valstī – ir iespējams vairāk naudas līdzekļus novirzīt pensijām, sociālajiem pabalstiem, darba algu palielināšanai un izglītībai. Tādejādi iekšzemes kopprodukta izmaiņas stipri ietekmē valsts ekonomisko stāvokli – gan labklājību, gan dzīves līmeni. Valstī veiktās reformas un integrācija ES ir pozitīvi ietekmējušas ekonomisko attīstību. Latvijā ir vērojami vieni no augstākajiem izaugsmes tempiem ES. Laika periodā no 2001. līdz 2003. gadam vidējais IKP pieauguma temps gadā bija 7,3%. Aplēses rāda, ka 2004. gadā IKP ir pieaudzis par 8,5%. Augstos izaugsmes tempus nodrošina stabilā iekšzemes pieprasījuma dinamika un Latvijas uzņēmumu spēja paplašināt eksporta tirgu. Latvijā tautsaimniecības izaugsmi, kā arī IKP ieņēmumus galvenokārt nodrošina straujā pakalpojumu sektora nozaru attīstība, kas sniedz gandrīz 75% no kopējā IKP: piemēram, tirdzniecība 2004. gadā no IKP sastādīja 11%, 2005.g. – 17,4%, 2006.g. – 20%, tās augšupeja gaidāma arī turpmāk iedzīvotāju ienākumu un kredītu izplatības dēļ. Iekšējā pieprasījuma noturība, kuru nodrošina ienākumu pieaugums, finanšu sistēmas stabilitāte un kredītiespēju paplašināšanās, un ES fondu piesaistītais finansējums veicina transporta, glabāšanas un sakaru nozares izaugsmi, kas no IKP 2004.g. sastādīja 8,5%, 2005.g. – 16,1%, 2006.g. – 16%. Nekustamo īpašumu operāciju, kas šobrīd ir ļoti aktuālas, īpatsvars IKP struktūrā 2004.gadā sastādīja 9,5%, 2005.g. – 6,7%, 2006.g. – 12,9%, taču nākotnē to attīstība būs atkarīga no hipotekāro kredītu tirgus pieauguma, kā arī nekustamā īpašuma cenu svārstībām. Preču sektorā visstraujāk aug būvniecība un apstrādes rūpniecība. Būvniecības attīstība (īpatsvars IKP struktūrā ~6%) pēdējos gados ir ļoti strauja – 2004.g. – 10,6%, 2005.g. – 15,9%, 2006.g. – 17,5%, izmaiņas tās attīstībā var rasties nekustamā īpašuma cenu svārstību rezultātā, kā arī investīciju samazināšanās vai pieauguma dēļ. Arī apstrādes rūpniecība (piemēram, pārtikas, vieglā, ķīmiskā rūpniecība) ir viena no galvenajām tautsaimniecības nozarēm, kuras īpatsvars IKP struktūrā ir aptuveni 13%. Tādējādi, varētu uzsvērt, ka Latvijas ekonomika attiecībā uz IKP radītāju attīstās krasi lielā tempā, turklāt ir aktuāls jautājums, vai IKP no ieņēmumu puses tieši nodrošina Latvijas labklājības koeficienta celšanu, vai šī IKP ieņēmumu puse tikai cenšas kompensēt šodien triecošās inflācijas tempus? Referāta tiks izanalizēti IKP dati, kas atbilst laika posmam no 2000.gada līdz 2006.gadam.
