Kas gaidāms nākotnē, skaidri nezina neviens, tāpēc nereti gribas atgriezties jau iepazītajā pagātnē un no tās izvilkt gaismā pašus jaukākos brīžus. Tādus, kas dziļi iesēdušies sirdī un spilgti uznirst atmiņā ikreiz, kad, piemēram, dabā ieraugi kādu lietu, kas pēkšņi raisa asociācijas ar reiz piedzīvoto. Un acumirklī līdzi nāk konkrēta brīža sajūtas. Tām piemīt dziedējošs spēks – sevišķi tad, kad pazudis prieks. protams, nedrīkst arī gremdēties tikai pagātnē, tāpēc jātic un jārīkojas, lai nepalaistu garām jaunus izaicinājumus.
…
