Tvaika mašīnas
Tvaika dzinējs ir ārdedzes dzinējs, kas par darba vielu izmanto ūdens tvaiku.
Tos iedala tvaika mašīnās (virzuļdzinēji) un tvaika turbīnās. Parasti ar jēdzienu tvaika dzinējs saprot tvaika mašīnu.
Pirmo vienkāršo tvaika dzinēju izgudroja grieķu zinātnieks Hērons 1.gs, taču pēc būtības tā bija rotaļlieta
1679.g. Franču fiziķis Deniss Papēns izstrādāja tvaika mašīnas darbības principus
1712. gadā angļu inženieris Tomass Severijs uzbūvēja pirmo īsto tvaika dzinēju. Tā bija liela tvaika mašīna, ko izmantoja ūdens izsūknēšanai no šahtām.
1769. gadā angļu inženieris Džeimss Vats
būtiski uzlaboja tvaika dzinēju.
Tvaika mašīnas darbības principi
Kurtuvē dedzina malku
vai akmeņogles, iegūstot
karstumu
Karstais gaiss un dūmi
plūst pa caurulēm cauri tvaika katliem.
Karstums pārvērš ūdeni tvaikā.
Tvaiks pa cauruli nonāk
cilindrā un dzen virzuli
uz priekšu un atpakaļ.
Virzulis pārvietojoties
dzen vilciena riteņus
Tvaiks un dūmi caur
vārstiem un skursteni
izplūst gaisā.…
