| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | IEVADS | 3 |
| 2. | LIETU TIESĪBU JĒDZIENS | 4 |
| 3. | LIETU TIESĪBU VEIDI | 5 |
| 3.1. | ĪPAŠUMA TIESĪBAS | 5 |
| 3.2. | VALDĪJUMS | 5 |
| 3.3. | TURĒJUMS JEB FAKTISKAIS VALDĪJUMS | 6 |
| 3.4. | TIESĪBAS UZ CITA LIETU | 6 |
| 3.6. | ĶĪLA | 6 |
| 3.7. | SERVITŪTI | 7 |
| 3.8. | IZPIRKUMA TIESĪBAS | 8 |
| 3.9. | REĀLNASTAS | 9 |
| 4. | SECINĀJUMI UN PIELIKUMI | 11 |
| 5. | IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS | 12 |
Reālnastas izbeidzas ar:
• tiesības un pienākumu sakritumu vienā personā ( kad tiesīgā persona kļūst par kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieku vai kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieks kļūst par tiesīgo personu). Sakritumam izbeidzoties, reālnasta vairs neatjaunojas, ja vien nav tieši norunāts pretējais;
• līgumu un tiesīgās personas vienpusēju atteikšanos (atsakoties no reālnastas, tiesīgajai personai sava griba ir jāizsaka noteikti; konkludenta atteikšanās nav uzskatāma par pietiekamu).
• ar kalpojošā nekustamā īpašuma bojāeju (tikai tad, ja nekustamais īpašums ir pilnīgi aizgājis bojā).
4. SECINĀJUMI UN PIELIKUMI
1. Lietu tiesību visi veidi pakļaujas civillikumam, tādēļ tas atvieglo, dažādu strīdu vai nesaprašanos, nokārtošanu;
2. Lietu tiesībās ir trūkumi, kā piemēram, par zemesgrāmatu ieraksta spēku;
3. Tiesām nākas risināt problēmas, neatkarīgi no tā vai zinātne tās risina;
4. Lietu tiesības jāsaprot kā noteikumu kopums, kas obligāts tiesību subjektiem, nevis pašām lietām;
5. Lietas nevar būt tiesisko attiecību dalībnieki.
…
Referāta pamatā apskatīti lietu tiesību veidi – skaidrota to būtība, klasifikācija, lietu tiesību iegūšana un zaudēšana. Darbs papildināts ar uzskatāmām ilustrācijām.
