Logopēdija ir zinātne par runas un valodas traucējumiem, par to profilaksi, atklāšanu un novēršanu ar speciāliem mācību un audzināšanas līdzekļiem. Logopēdija pētī runas darbības traucējumu cēloņus, mehānismus, simptomus, gaitu un struktūru.
Runas traucējumus pēta gan fiziologi, gan neirologi, gan psihologi, lingvisti u.c. Katrs to dara no sava redzes viedokļa, atbilstoši savas zinātnes mērķim un uzdevumiem.
Logopēdijas struktūru veido pirmsskolas, skolas, pusaudžu un pieaugušo logopēdija. Logopēdijas mērķis ir izveidot zinātniski pamatotu mācību un audzināšanas sistēmu tiem cilvēkiem, kam ir runas traucējumi, kā arī runas traucējumu profilakses sistēmu.
Lai vispusīgi iedarbotos uz personību, sekmīgi novērstu runas traucējumus un veiktu profilakses pasākumus, jāzin gan runas traucējumu cēloņi, gan simptomātika, gan mehānismi, kā arī jāprot saskatīt runas traucējumu saikni ar citām bērna darbības izpausmēm un attīstības īpatnībām. Šī iemesla dēļ logopēdija ir cieši saistīta ar citām zinātnēm.…
