Informācijas apmaiņa ar ķermeņa valodas palīdzību notiek jau vairāk nekā miljons gadu, taču kaut cik zinātniski tā ir tikusi pētīta apmēram pēdējo divdesmit gadu laikā; tā kļuva populāra mūsu gadsimta 70. gadu vidū.
Neverbālā komunikācija ir sarežģīts cilvēku mijiedarbības process, kurš aptver runu, balss noskaņas, žestus un visa ķermeņa kustības.
Jebkurā gadījumā sabiedrība ir labākais pētījumu un izmēģinājumu «lauciņš». Apzināta sevis un citu cilvēku darbību vērošana ir labākais veids, kā gūt lielāku izpratni par pasaules sarežģītākā un interesantākā «dzīvnieka» — cilvēka — savstarpējās sazināšanās paņēmieniem.
Allaž atradīsies ļaudis, kuri šausmās metīs gaisā rokas un pastāvēs uz to, ka ķermeņa valodas pētīšana ir tikai vēl viens veids, kā likt lietā zinātnes atziņas, lai izmantotu citus vai dominētu pār tiem, lasot viņu slēptākās domas. Izpratne par kādu parādību padara dzīvi kopā ar to panesamāku, turpretī izpratnes trūkums un vienaldzība rada bailes un māņticību un liek mums kļūt kritiskākiem pret citiem. Ornitologs nepēta putnus tādēļ, lai varētu tos nošaut un pārnest mājās kā trofejas. Tāpat izpratne par bezvārdu sazināšanos un tās iemaņu apgūšana padara katru tikšanos ar citu cilvēku par aizraujošu piedzīvojumu.…
