Hologrāfijas paņēmienā izmanto gaismas viļņa svārstību fāzes ierakstīšanu, izmantojot gaismas viļņu interferenci. Hologramma rodas, ja lāzera gaisma tiek sadalīta divos atsevišķos staru kūļos. Pirmais kūlis atstarojas pret objektu, kuru fotografē. Otrajam gaismas kūlim ļauj mijiedarboties ar pirmā staru kūļa atstaroto gaismu. Kad tas notiek, tie veido interferences rakstu, kurš pēc tam tiek pierakstīts uz filmas. Tiklīdz kāds gaismas avots izgaismo šo filmu, parādās sākotnējā priekšmeta trīsdimensiju attēls.
Izmantošana
Hologrāfiskās metodes izmanto plaši. Tās lieto defektoskopijā, dažādu materiālu, šķidrumu un gāzu struktūru pētīšanā. Piemēram, vielas blīvuma lokālas izmaiņas var būt neredzamas, taču hologrammā tās var konstatēt. Pēc hologrāfiskā attēla izmaiņām var sekot citādi grūti novērojamu procesu norisei laikā. Piemēram, tam, kā veidojas virpuļi un triecienviļņi gaisā aiz ātri kustošiem ķermeņiem. [1]
Hologrāfija plaši tiek izmantota arī 21.gs. jauno tehnoloģiju pilnveidošanai.…
