Gāzes korozija ir ķīmiskās korozijas veids, kas raksturīgs metāliem saskaroties ar:
sausām gāzēm augstās temperatūrās vai
neelektrolītu šķīdumiem.
Metālam korodējot augstās temperatūrās, oksidēšanās un reducēšanās notiek vienas reakcijas
ietvaros, atšķirībā no elektroķīmiskās korozijas, kad saistītās oksidēšanā un reducēšanās
reakcijas noris atsevišķi, pat telpā.
Parasti gāzes koroziju izskaidro ar mijiedarbību starp metāliem (sakausējumiem) un
gāzēm, pirmkārt skābekli, augstās temperatūrās, raksturojot šo procesu kā gāzes koroziju.
Gāzes korozija ir raksturīga:
• metalurģiskiem procesiem,
• metālu termiskai apstrādei,
• tai pakļautas turboreaktīvo un raķešu dzinēju detaļas un
konstrukcijas,
• enerģētiskās ietaises u.c.
Metālu spēju pretoties gāzu korozīvai iedarbībai augstās temperatūrās sauc par
karstumizturību (kriev.: žarostoikosķ). Otra svarīga metāla īpašība, kas izpaužas šādā
stāvoklī, ir karstumstiprība (kriev.: žaropročnosķ), kas raksturo metāla spēju saglabāt augstā
temperatūrā mehānisko stiprību. Metāls var būt karstumizturīgs, bet ne karstumstiprs un
otrādi. Piemēram, alumīnija sakausējumi ir karstumizturīgi 400-450 oC (nekorodē), bet ne
karstumstipri. Volfrāma tērauds, no kura izgatavo griežamos instrumentus, 600-700 oC ir
karstumstiprs, bet ne izturīgs. Abas šīs īpašības apvieno niķeļa-hroma sakausējumi.
…
