Senā Indija

Atslēgas vārdi: bronza, vēda, rituāls, traktāts, Buda, stūpa, klinšu templis, mauzolejs.
Mohendžodaro kultūra. Līdz pat 20. gs. vidum zinātnieki uzskatīja, ka Senās Indijas kultūra aizsākās, kad to iekaroja āriešu ciltis (ap 2. gt. p. m. ē.). Tomēr arheologi atrada pilsētas, kas bija celtas vēl 2000 gadus pirms āriešiem. Tās bija Mohendžodaro un Harapas pilsētas (vēlāk atrada vēl 60 citas pilsētas). No šiem izrakumiem tika konstatēts fakts, ka Indijā ir ražots tik daudz bronzas, ka tā ir eksportēta uz citām valstīm. Tika atrasti neskaitāmi lietišķās mākslas izstrādājumi, kas bija darināti tieši no bronzas. Šajās pilsētās bija ideālas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.
Pilsētā atradās daudzas ievērojamas celtnes - lielā pirts ar baseinu, kur domājams notikuši dažādi rituāli, noliktavas, iespējams, skola, klēts, virtuves. Mājas tajā laikā cēla no apdedzinātiem ķieģeļiem, bet tām nebija logu. Toties ventilācijas sistēmas bija ļoti pārdomātas un attīstītas. Māju iekšpuses bija plašas. Īpaši interesantas bija vannas istabas - vannas gatavoja no ķieģeļiem, tīro ūdeni piegādāja pa caurulēm, bet netīrais tika izvadīts ārpus pilsētas.
Īpaši attīstīta bija lietišķā māksla un tēlniecība. Trauki tika gatavoti uz podnieka virpas un ārkārtīgi krāšņi izrotāti. Raksti parasti bija ģeometriskas figūras vai stilizēti augi. Ļoti populāra bija melnā krāsa. Arheologi atrada arī tādus izstrādājumus kā māla zīmogus. Pārsvarā uz šiem zīmogiem bija dažādi mitoloģiski veidojumi. Uz zīmogiem bija arī uzraksti, tātad rakstība pastāvēja jau pirms 3. gt. p. m. ē. Interesanti, ka te netika celti nekādi grandiozi arhitektūras pieminekļi – ne pilis, ne tempļi. Zinātnieki uzskata, ka tas tāpēc, ka tajā laikā vēl nebija valsts aparāta un cilvēki rūpējušies tikai par savu labklājību (galvenā iedzīvotāju pamatnodarbošanās bija lauksaimniecība). Šī civilizācija pastāvējusi līdz 1700. g. p. m. ē. Zinātnieki vēl strīdas par to, kuri bija šīs kultūras radītāji, un kāpēc tik varena civilizācija gāja bojā. Vieni uzskata, ka tos iekaroja ārieši, bet savukārt citi - tam par iemeslu bija ilgstoši plūdi un zemestrīces.…