“Mūsdienu Latvijas sabiedrības attieksme pret Kārli Ulmani, Ulmaņa personību un darbību ir pretrunīga. Vieni viņu uzskata par visu laiku izcilāko Latvijas valstsvīru, Latvijas izveidotāju un tās uzplaukuma nodrošinātāju, tautas varoni, mocekli, bet citiem Ulmanis vairāk asociējas ar autoritārismu, demokrātijas likvidāciju un personības kultu.
Sākot ar 1934.gada 15.maija apvērsumu līdz 1940.gada Latvijas okupācijai Latvijā pastāvēja Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms. Šie seši Ulmaņa diktatūras gadi bija diezgan pretrunīgi un sarežģīti, arī “vadoņa” rīcība un darbība tiek vērtēta gan negatīvi, gan pozitīvi. Es uzskatu, ka tas ir pašsaprotami, jo katrai politiskajai ideoloģijai un režīmam ir gan plusi, gan mīnusi.
Autoritārisma pamatā ir vienpersoniska vara līdz ar to vienpersoniska lēmumu pieņemšana, kaut arī pastāvēja Ministru kabineta kura rokās bija ne tikai izpildvara, bet arī likumdošana, bet tas nekādā veidā nebija pakļauts sabiedrības kontrolei.
…
