Protams, šis rādītājs objektīvi nespēj atspoguļot komunikācijas kvalitāti, kā
arī neparāda pozitīvo un negatīvo publikāciju īpatsvaru, tomēr interesanti ir tas, ka tas nedaudz ir pretrunā ar teorētiskajām nostādnēm, jo Gundars Daudze ir ļoti augsta amatpersona, bet par viņu biežāk parādās daudzas citas zemāk stāvošas amatpersonas.
Rodas iespaids, ka Gundars Daudze vairāk darbojas kā pelēkais kardināls, kurš
mediju dienaskārtībā nonāk tikai ārkārtīgi svarīgu jautājumu risināšanā. Līdz ar viņš
noteikti nav arī starp atpazīstamākajām Latvijas amatpersonām, neskatoties uz savu amatu. Gundars Daudze neveido ap sevi pseido notikumus ar vienīgo mērķi iegūt publicitāti. Tajā pašā laikā par aktuāliem savas kompetences jautājumiem viņš izsakās arī visai skarbi un drosmīgi. Šādu komunikāciju no Gundara Daudzes redzējām laikā,
kad mediju dienaskārtībā atradās Satversmes grozījumi par tiesībām tautai atlaist Saeimu (gan ap pagājušajā vasarā notikušā referenduma laiku, gan Valda
Zatlera izvirzīto ultimātu vadībai un Saeimai šī gada 14.janvārī). Kā jau augstāk minēts – par komunikācijas kvalitāti spriest šāds virspusējs pētījums neļauj, bet tas noteikti ļauj atbildēt uz darbā sākotnēji uzstādīto jautājumu, secinot, ka Gundara Daudzes komunikāciju viennozīmīgi nevar vērtēt kā personīgā tēla veidošanu, izmantojot administratīvos resursus. Būtu grūti apgalvot pretējo, ņemot vērā to, ka
daudzi sabiedrības locekļi šo visnotaļ augsto un Latvijas valstij nozīmīgo amatpersonu pat neatpazīst.…
