Vērtējums:
Publicēts: 06.10.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Ir
  • Eseja 'Pacienta tiesības atteikties no ārstniecības', 1.
  • Eseja 'Pacienta tiesības atteikties no ārstniecības', 2.
  • Eseja 'Pacienta tiesības atteikties no ārstniecības', 3.
  • Eseja 'Pacienta tiesības atteikties no ārstniecības', 4.
  • Eseja 'Pacienta tiesības atteikties no ārstniecības', 5.
Darba fragmentsAizvērt

VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" medicīnas direktore Anita Kalēja apliecina, ka arī viņu ārstniecības iestādē, lai attiektos no ārstniecības, piemēro Pacientu tiesību likumā noteikto kārtību, tādu pašu praksi arī ievēro SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca.”12
„Kā skaidro Pacientu ombuda pārstāve Alīna Daija, praksē ir bijuši vairāki gadījumi, kad pacienti vai viņu tuvinieki, kā arī medicīnas darbinieki vērsušies ar jautājumiem par attiekšanos no ārstniecības. "Mēs esam reģistrējuši vairāk nekā 30 konsultāciju, kuros skarts šis jautājums," saka A. Daija.
Pacientu ombuda prakse rāda, ka visbiežāk situācijas, kad pacients izsaka vēlēšanos pamest medicīnas iestādi vai pārtraukt uzsākto ārstniecību, rodas uzņemšanas nodaļā. Pacienti te bieži ir afekta stāvoklī, alkohola reibumā vai narkotisko vielu iespaidā. Mediķiem šādos gadījumos ir grūti pārliecināt pacientu par nepieciešamību palikt un turpināt ārstēšanos. Ir arī situācijas, kad pacienta tuvinieki vai likumiskie pārstāvji uzskata, ka ārstējošā ārsta izvēlētie medikamenti nav efektīvi, un šādā situācijā ir vēlējušies piedāvāt pašu iegādātās zāles. Šādā gadījumā jānošķir ārsta un pacienta tuvinieku vai pacienta likumisko pārstāju tiesības: viņiem, protams, ir tiesības atteikties arī no nozīmētajiem medikamentiem, savukārt ārstam nav pienākums izmantot tos medikamentus, kurus noteicis pacients vai pacienta likumiskais pārstāvis. Šādā gadījumā parasti tiek rīkots ārstu konsilijs, kura laikā ārsti un pacienta likumiskais pārstāvis vienojas par turpmāko ārstniecības metodi un gaitu”.13
Uzskatu, ka ārstam ir jābūt ne tikai labam mediķim, bet arī labam psihologam ar labu komunikācijas spēju, jo īsta ārsta māksla ne tikai uzstādīt pareizo diagnozi un piemērot ārstniecību, bet arī spēt ietekmēt un pārliecināt pacientu par nepieciešamo ārstēšanu. Saprotamā valodā izskaidrot pacientam diagnozes būtību, par viņa slimību, par sekām, kuras var izraisīt slimība. Nepieļaut, lai pacients, kuram vajadzīga ārstēšana, atteicās no ārstēšanas. Kā saka Hipokrāts „Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.”

Autora komentārsAtvērt
Atlants