Vārds „filosofija” ir sengrieķu izcelsmes un tulkojumā nozīmē gudrības mīlestība. Tulkojumā no sengrieķu valodas vārds „filosofija” nozīmē philo – gudrība, sophia – mīlestība. Filosofija veidojas kā ceļš uz gudrību. Vienu no tās pamatprincipiem izteicis Sokrats: „ Es zinu, ka neko nezinu.”
Filosofiju nevar iemācīties kā citus mācību priekšmetus. Iemācītās atbildes nekad nebūs patiesas, jo filosofijas saprašana ir dziļi intīms, personisks process. Katram jāmeklē filosofiskas atbildes nevis jaatkārto tas, ko saka citi.
„Filosofija nevienam un nekam nekalpo, nepakalpo, tā neder, lai izskaidrotos, ar to var vienīgi dzīvot, mēģinot filosofijas terminos un jēdzienos apvienot kādus savus likteņa nogriežņus (citādi neaptveramus un nepārskatāmus).”(Mamardašvili M. – Domātprieks. – R., 1994).
Taču, lai spētu atrast savu viedokli, savu pārliecību, ir jāmācās no tiem, kas pasaules filosofiskajā domā sasnieguši visaugstāko līmeni t.i., no klasiķiem.
Filosofija ir veids, kā iekļauties mūžīgajā tagadnē. Filosofijā nevajag baidīties no nesaprašanas. Atzīties neizpratnē is ļoti svarīgi, jo tā pieder pie pašas filisofijas iedabas. Tieši ar neizpratni, nevis ar citu teiktā atkārtošanu, var sākties patstāvīgā domāšana. …
