Kā pētījuma objektu izvēlējos tieši Cēsu viduslaiku pili trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, Cēsis ir mana dzimtā pilsēta. Otrkārt, pilsdrupas interesi izraisījušas jau sen, un esmu lasījusi par Cēsu pils vēsturi, bet zināšanas par pils arhitektūru un iespējamo interjeru bija ļoti mazas. Treškārt, cerēju sastapt plašu klāstu grāmatu un aprakstu par objekta arhitektūru, tajā sastopamajiem stiliem un to analīzi.
Pētījumā galvenokārt izmantoju Cēsu vēstures un mākslas muzeja arhīvu materiālus, publikācijas laikrakstos un Arhitektoniskās izpētes grupas (AIG) "Cēsu viduslaiku pilsdrupu konservācijas un restaurācijas" plāna 4.sēj.- arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas atskaiti. Katrā no izmantotajiem avotiem atradu noderīgu informāciju, tomēr visaptverošākās ziņas sniedza AIG pētījums. Arī Māra Lukaiža 1995. gadā "Novadniekā" publicētie raksti par pili un pils torņiem, neskatoties uz autora vēsturniecisko pieeju tēmai, vietumis sniedza ziņas par pils arhitektūru un māksliniecisko noformējumu. Arheoloģes Z. Apalas raksti par arheoloģisko pētījumu rezultātiem šādas, manā darbā noderīgas, ziņas sniedza tikai fragmentāri, pieminot atsevišķas jaunatklātas arhitektūras formas , nedaudz ieskicējot to iespējamo nozīmi pils apbūvē. Ļoti noderīgi darbā bija Restaurācijas institūta 1991. gada pētījuma materiāli, kur ieguvu konkrētākās ziņas par Mestra zāli R torņa 2.stāvā.…
