-
Masu informācijas līdzekļi politikā. Politiskā propaganda
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 4 | |
| 1. | Masu mediju jēdziens un tā nozīme sabiedrībā | 4 |
| 2. | Politika un tās ietekme uz masu informācijas līdzekļiem | 5 |
| 3. | Mediju ideoloģijas | 6 |
| 4. | politiskā propaganda | 9 |
| NOBEIGUMS | 9 |
Masu informācijas līdzekļi - avīzes, žurnāli, radio un televīzija būtski ietekmē gandrīz visas sabiedrības dzīves sfēras, jo iespaido sabiedriskās domas veidošanās procesu.
Līdzpilsoņu panākumus, neveiksme, publicitātes progresu vai neslavas celšanu sabiedrībā bieži saista ar pozitīvu vai negatīvu mediju (medijs – ir kanāls jeb forma, kas transportē informatīvo substanci līdz adresātam) klātbūtni [3, 9.lpp].
Mediju plašā izplatība un intensīvā klātbūtne mūsu ikdienā ir spēka izpausmes faktors, ar kuru nākas rēķināties daudziem gan privātajā, gan publiskajā dzīvē. Lielākā sabiedrības daļa ir atkarīga no mediju orientācijas, viedokļa, gaumes un uzskatu svārstībām – no to apzinātās un neapzinātās ietekmes.
Deklarācijā par masu informācijas līdzekļiem ir teikts, ka tiem ir svarīga nozīme miera un starptautiskās izpratnes stiprināšanai, cilvēka tiesību sekmēšanai un rasisma, aparteīda un kara propagandas apkarošanai, kā arī, lai stiprinātu mieru un starptautisko saprašanos, īstenotu dzīvē cilvēka tiesības un vērstos pret rasismu, aparteīdu un kara kurināšanu. Masu informācijas līdzekļi visā pasaulē ar savu sūtību veicina cilvēka tiesību īstenošanu, it īpaši ļaujot paust savu viedokli apspiestām tautām, kuras cīnās pret koloniālismu, neokoloniālismu, ārvalstu okupāciju un visām rasu diskriminācijas un apspiešanas formām un kuras nespēj panākt, ka viņu balsis dzirdētu pašu teritorijās [3].
Daļa pētnieku mēdz dēmonizēt mediju spēku un iespējas, apgalvojot, ka masu mediji ir pirmā vara, jo „izraujot no rokām patiesās varas sviras” valsts politiskajai un ekonomiskajai elitei. Mediji, cenšoties noteikt sabiedrības attīstības vai regresa procesus, spriež linča tiesu bez atbilstoša demokrātiskā mandāta.
Turpretī citi mediji analītiķi samērā skeptiski raugās uz mediju lomu un iespējām būtiski ietekmēt sabiedrisku organizāciju, uzņēmumu, iestāžu uzraudzību un rīcību, paužot pārliecību, ka mediju ietekme ir nenozīmīga, jo to radītais efekts sabiedriskās domas veidošanā nav zinātniski pierādīts. …
Sabiedriskie un komerciālie mediji, interneta un drukātie laikraksti, digitalizācija, kas ar laiku sapludinās radio un televīzijas darbības sfēru ar datora iespējām, ir tikai dažas izpausmes, kas raksturo mediju situāciju. Bieži vien ir tā ka prese, radio un televīzija ne tikai vērtē cilvēkus, bet arī politiksās partijas, tādējādi piesavonot lielu daļu mūsu brīvā laika. Pagaidām nav noskaidrots, cik lielā mērā mediju ziņojumi ietekmē mūsu ikdienas domāšanu un spriedumus, lai gan tieši šo aspektu līdz šim pieņemts uzskatīt par svarīgāko mediju varas sviru. „Līdzekļi” ir trāpīgs raksturojums medijiem, kas atrodas tiešā partijas ideologu kontrolē. Aizvadītais pirmais gadu desmits brīvvalsts apstākļos veicis pamatīgas korekcijas Latvijs mediju sfērā. Taču Latvija un pārējās postkomunisma zonas valstis nav vienīgās, kas piedzīvo būtiskas mediālās komunikācijas pārmaiņas. Laiks ieviesīs korekcijas šajā jomā, jo apturēt attīstību nav pa spēkam nedz prezidentam, nedz huntam, nedz augstu amatpersonu padomniekiem, kuriem manipulācija ir gluži kā specialitāte.
