Nafta ir tumšs, eļļains šķidrs derīgais izraktenis ar īpatnēju smaku, kas veidojas un uzkrājas Zemes garozā. Gaismā tā fluorescē. Nafta nedaudz vieglāka par ūdeni un ūdenī praktiski nešķīst. Nav noteiktas viršanas temperatūras. Tā pārtvaicējas plašā temperatūru intervālā. Tas norāda, ka nafta ir vielu maisījums. Tā sastāv no dažādiem ogļūdeņražiem. Galvenā sastāvdaļa ir alkāni, naftēni un to atvasinājumi. Nafta satur arī arēnus un dažādu piemaisījumu - skābekli saturošus atvasinājumus, sēra atvasinājumus, slāpekļa atvasinājumus, kā arī naftā izšķīdušās naftas pavadgāzes, ūdeni, minerālsāļus.
Naftas elementsastāvs ir šāds: C – 80...88%, H – 10...14%, O – 0,1...7%,
S – 0,01...-5%
Ja naftā pārākumā ir alkani, tad to sauc par metāna naftu vai parafīnnaftu. Tāda sastopama Pensilvānijā (ASV). Bet, ja tajā pārākumā ir cikloalkāni, tad to sauc par naftēnu naftu. Tāda nafta ir, piem., Azerbaidžānā.
VEIDOŠANĀS
Lielākā daļa zinātnieku atzīst, ka nafta veidojas pirms simtiem miljoniem gadu. kad uz zemeslodes klimats bija siltāks, no augu un dzīvnieku atliekām, par ko liecina hemofosiliju atklāšana naftā, kā arī oglekļa stabilo izotopu sadalījums naftā, iežu organiskajās vielās un organismos. …
