Ja cita teiktā atsāstījums piekārtots aiz piebildes komponenta, interpunkcija atkarīga no atstāstītā izteiksmes formas. Starp piebildes komponentu un netiešās runas komponentu var būt vai nu komats, vai kols, vai domuzīme.
Komatu lieto, ja netiešā runā ir pārveidots personas vietniekvārds un lietots darbības vārds atstāstījuma izteiksmē.
Māra teica, tā esot acu apmānīšana.
Kolu lieto, ja piebildes daļā ir kāds runas verbs.
Kolu bieži lieto, ja uzsvērti atgādina kādu izteikumu.
Jurģi uzskatīja par cilvēku, par kuru saka:
kur vējš, tur viņš.
Cik gadā dienu? Uz šo jautājumu ikviens skolēns nekavējoties atbildēs: 365 vai 366.
Es teicu: man vajag aizbraukt uz Rīgu.
Kolu lieto arī aiz piebildes komponenta, kuram seko kāds jautājums, kas var būt izteiktas vai neizteiktas domas attēlojums.
Un es jautāju pati sev: kur es esmu?
Stilistiskās un jēdzieniskās nozīmes nianses rakstītā tekstā palīdz uztvert tieši pieturzīmju izmantojums. Lūk, spilgts piemērs:
1. Es prasu, pēc cik liga laika autobuss kustēsies.
2. Es prasu: pēc cik ilga laika autobuss kustēsies?
3. Es prasu: “ Pēc cik ilga laika autobuss kustēsies?”
1. gadījumā jautājums izteikts netiešajā runā, tas ir tikai jautājuma satura atstāstījums.
2. gadījumā pārejas forma starp tiešo un netiešo runu. Tiek parādīts kategorisms.
3. gadījumā teikums attēlots tiešās runas vaidā.
…
