Toties pēc Freida domām psihoanalīzei ir vairāk piemērots sapņa primārais tēls, latentais saturs, jo tā haosa slēpjas cilvēka galvenie impulsi un dziņas.
Freids uzskatīja, ka sapņus var iedalīt divās daļās.
1. Skaidrais, acīm redzamais saturs – satura manifestācija. Tas it tas, ko mēs atceramies pēc pamošanās, tas, ko pieminam, izstāstot kādam citam savu sapni. To var dēvēt par sapņa īstas nozīmes transkripciju (vai cenzēto versiju). Tam nav nekādas jēgas, un tas vienīgi ir veids, ka atšifrēt noslēptas aizliegtās velmes.
2. Latentais saturs, vai sapņa īsta nozīme. Tajā slēpjas neapzinātas velmes. Tās var daļēji izpausties arī “ārēja saturā”, bet šajā gadījumā tās paliktu neizprastas, un tām nebūtu konteksta. Kas nozīmē, ka tās ātrāk aizmirstos.
Sapņu saturu ietekmē ne tikai psihiskie un psiholoģiskie faktori, bet arī fizioloģiskie – organisma iekšējais stāvoklis, veselība (piem., sirdsdarbības traucējumi) un ārējie apstākļi (mums ir kārsti/ auksti).
…
