Vārds “korupcija” pēdējā laikā tiek skandināts ja ne katru dienu, tad vismaz pārdienām. Sabiedrība par korumpētiem sauc visus - valdību, ierēdņus, Saeimas deputātus, jo, viņuprāt, nevēlēšanas saprast sabiedrības problēmas un nepopulāru lēmumu pieņemšana ir tikai un vienīgi korupcijas pazīme, jo “tas noteikti kādam ir izdevīgi”. Par korumpētiem tiek saukti ierēdņi (nereti ne bez pamata), kuri nedēļām ilgi nespēj atbildēt uz iesniegumiem vai arī bez ārējas iedarbības necenšas atrisināt kādas iedzīvotāju vai uzņēmumu problēmas. Protams, lielākajai daļai sabiedrības vārds korupcija ir sinonīms jēdzieniem “kukuļņemšana” vai “kukuļdošana”, jo daudzi Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka plašākā mērā viņus šī problēma neskar - to, ko dara politiķi, daudzi neuzskata par sevi interesējošiem faktiem vai arī apmierinās ar izvairīšanos no viedokļa paušanas, atrunājoties, ka “mēs tāpat tur neko nevaram darīt”.
Korupcija mūsdienu Latvijā ir viena no aktuālākajām problēmām. Tā ir tēma, kas tiek daudz apspriesta un aprunāta gan valdībā, gan masu medijos, gan arī visā sabiedrībā kopumā. Tās aktualitāti nodrošina sabiedrības vēlme, lai tiktu ievērotas tās intereses un tiktu darīts maksimāli daudz sabiedrības labklājības nodrošināšanā. Tomēr nevar noliegt, ka cilvēkus pamatā vada personiskās intereses, tieši personiska nevis visas sabiedrības kopumā labuma nodrošināšana. Tāpēc ir jācenšas atrast kompromiss, optimālais variants, lai visi būtu maksimāli apmierināti. …
