Tautas poētiskā daiļrade ir katras tautas vecākais garīgās un materiālās kultūras attstības gaitas atspulgs; no tālas senatnes tā uzkrāj un ataino sava laika tautas zināšanas, ētiskos un estētiskos uzskatus, dzīves vēturiskās attīstības gaitā izraisītos pārdzīvojumus, cerības un ilgas. Tautas daiļrades dažādo žanru vidū savdabīga vieta ir arī teikām. Latviešu folklorā teikas blakus pasakām ir viens no plašākajiem un nozīmīgākajiem vēstītājas folkloras žanriem. Teikas ir apjomā īsi, nesaistītā valodā radīti, tautas poētiskās daiļrades sacerējumi, kas atbilstoši sava laika zināšanām un uzskatiem pauž cilvēku atziņas par dabas un sabiedrības parādībām.
Teikas ir cieši saistītas ar dzīvi, tās izaugušas no sava laika cilvēku tieksmes un nepieciešamības iedziļināties apkārtējā pasaulē, izprast tās norises. Tās nav tikai vēstītājas par šiem jautājumiem, bet atbilstoši sava laika zināšanām sniedz arī to izskaidrojumu. Var teikt, ka teikas glabā mūsu tagadējo dažādo zanātņu – vēstures, dabzinātņu, ģeografijas, botānikas u. C. Aizsākumus. Bet teikas ir tautas poētiskās vārda mākslas veids, tādēļ vēstījums tur nav sauss dzīvē un darbā gūto zināšanu, atzinumu un pierādījumu uzskaitījums; īstas vai savā laikā iedomātas patiesības, notikumu un uzskatu atainojums teikās arvienu apvīts ar tautas iztēli.…
