Ievads
Vācu izcelsmes amerikāņu teologs un filosofs Pauls Tillihs (1886 – 1965) ir viens no divdesmitā gadsimta visvairāk pētītajiem, saprastajiem, pārprastajiem un arī nesaprastajiem reliģiskajiem domātājiem. Viņa interešu lauks ir tik plašs – no klasisko filosofjas problēmu aplūkojuma līdz mākslai, kultūrai, politikai utt. Viņa darbi izvēršas dažādos kontekstos. Paulam Tilliham patika runāt par jautājumiem, kas skar cilvēka eksistences visdziļākos slāņus – būtmi, nebūtmi, atsvešināšanos, Dievu. Gandrīz visu viņa darbu pamatā ir būtmes un nebūtmes dialektiskais risinājums. Pēc Tilliha domām, nereliģiska māksla nav iespējama, jo ikviens mākslas darbs ir eksistences jēgas meklēšana un līdz ar to ceļš uz dievišķo atklāsmi. Tillihs runā par principiāli jaunu reālisma formu – ticības pilnu reālismu, kurā kritērijs ir nevis radītās formas atbilstība īstenībai, bet gan jēgas piepildīšanās un izlaušanās no dzīlēm virspusē.
Viņa darbā par „Drosmi un transcendenci” iet runa par drosmi kā tādu, par drosmi pieņemt pieņemtību, par būtmes spēku kā drosmes būt avotu, par cilvēka sastapšanos ar dievišķo un drosmi būt (eksistēt), par vainu, par likteni, par absolūto ticību, par drosmi būt kā atslēgu uz pašu būtmi, par transcendenci un Dievu.
…
