Cilvēkā dzīvo divas bērnības. Cilvēks vispār ir divējāds bērns. Pirmo un pēdējo reizi kalendārajā bērnībā. Otro un mūžīgo reizi – vienmēr! Mums ir raksturīgas trīs dabas: bērnišķīgā, pieaugusī un vecā. Bērnībai jāļauj nobriest bērnos, neforsējot un neaizkavējot to.
Tas, kas ar mums ir noticis bērnībā, ir kā biogrāfiska iestrāde, izmēģinājums, pamatattīstības eksperiments, kas turpmākajos vecumposmos un likteņlokos ar septiņām kaķa dzīvībām un debesskrāpīgā staltumā turēsies. …
