Jūgendstils Latvijas/Rīgas arhitektūrā

Rīga līdz pat 19.gs. vidum bija tipiska viduslaiku pilsēta – cietoksnis. Iekšpilsētu aptvēra vaļņi, bastilioni un ūdensgrāvji. Priekšpilsētā bija atļauts celt tikai un vienīgi koka ēkas, turklāt ne augstākas par diviem stāviem. Šāda pilsētbūvniecības struktūra jūtami kavēja pilsētas izaugsmi.
Sākās Rīgas „pārbūve”. Tika nojaukti cietokšņi, vaļņus u.c. Atcēla aizliegumu būvēt daudzstāvu mūra namus. Kopumā sakās plašs pilsētbūvniecisks pasākums, kas radikāli mainīja pilsētas plānojumu un telpisko struktūru! Kvartālu apbūvē dominē daudzstāvu dzīvojamie īres nami, kas kalpoja ne vien kā mājoklis īpašniekiem, bet gan arī kā peļņas avots. 19.gs. otrajā pusē dzīvokļu celtniecība kļuva par ienesīgu tautsaimniecības nozari. Tieši tāpēc visvairāk cēla daudzstāvu īres namus, un tie arī mūsdienās veido Rīgas centra arhitektonisko seju.
Arhitektūrā šajā laikā valdīja eklektisms. Celtņu arhitektoniski mākslinieciskajā apdarē izmantoja visu iepriekšējo laikmetu arhitektūras stilu formas gan jauktā, gan „tīrā” veidā. Piemēram:
1. bijušais Biržas nams no ārpuses pilnīgi atgādina 15.gs. pili Venēcijā
2. bijušais Vidzemes bruņniecības nams – renesanses laikmeta palaco līdzinieks
3. Lielā ģilde - ieturēta angļu gotikas formās
Eklektismam vairāk raksturīga tomēr no vairākiem vēsturiskiem stiliem patapinātu formu vienlaicīga izmantošana celtnes noformējumā.
Arhitektūrā, sākotnēji radusies šķietamā stilu daudzveidība, pamazām Rīgas apbūvē ieguva savas īpatnējas, tikai tai raksturīgas iezīmes. Rīgas centra apbūve aptuveni starp Kirova un Tallinas ielām izceļas ar skaidri uztveramu pilsētbūvniecisko struktūru un telpisko viengabalainību. Būtībā tas ir jūgendstila laikmeta komplekss arhitektūras piemineklis.
Arhitektūras vēsturē līdz ar jūgendstilu sākās jauns posms: iezīmējās un attīstījās vairākas likumsakarības, kas kopumā raksturo mūsdienu arhitektūru.

Jūgendstils ir dzimis 19. un 20. gadsimtu robežā kā virziens, kas vēlējās radīt sava laika arhitektūras stilu. Tas kļuva par pirmo 20. gadsimta stilu un aptvēra gan arhitektūru, gan citas mākslas jomas. Jūgendstils radies kā reakcija uz iepriekšējiem stiliem, īpaši eklektismu, kas prasīja sekot konkrētiem vēsturiskiem stiliem. Savukārt jūgendstilā tiek uzsvērta pilnīga radošā brīvība, ekspresīva, atraisīta fantāzija ar tieksmi visus utilitāros būves elementus radīt kā māksliniecisku vērtību. Jūgendstils ieviesa brīvu, funkcionāli pamatotu celtņu plānojumu, karkasa konstrukciju un jauno būvmateriālu (dzelzsbetona, stikla, metāla u.c.) plašu izmantošanu. Aktīvi tika risināts mākslas veidu sintēzes problēmas. Tika pielietoti jauni konstruktīvi paņēmieni un būvmateriāli: dzelzsbetons, lielizmēra velmēti logu stikli, metāla konstrukcijas utt.

…