Visspilgtāk eksistenciālisma filozofiju izteic atziņa „Dievs ir miris”. Albērs Kamī uzskata, ka dievu pamestajā pasaulē, nekas neiegrožo cilvēka brīvību, tādējādi pasaulē, kurā nav Dieva, ir atļauts viss. Eksistenciālistu izpratnē cilvēka brīvību nespēj iegrožot itin nekas, netiek respektētas nekādas morāles normas, valda uzskats, ka cilvēks ir iemests šajā pasaulē- viens un vientuļš, viņa darbība bezjēdzīga. Eksistenciālisti, arī Kamī, risina problēmas par dzīvību un nāvi un cilvēka īsteno atklāšanos nāves baiļu priekšā, par absurdo un haotisko pasauli cilvēka prātā.
„Cilvēki iedomājas, ka ir brīvi, bet neviens nekad nebūs brīvs,
kamēr pasaulē vēl būs nelaimes”.
A.Kamī.
Kamī romānā „ Mēris” visai Orānas pilsētai pēkšņi uzbrucis mēris kā šausminošs briesmonis, nevaldāms pūķis. Piecās romāna daļās Kamī izseko mēra attīstībai no pašiem sākumiem, no nelaimes nojausmas 1.daļā.2. daļā Kamī tēlo cilvēku izjūtas slēgtajā pilsētā, 3. daļa, manuprāt , kulminācija, šeit mēris sasniedz augstāko punktu. 4. daļa ir emocionāli nomācošākā, jo valda bezcerība, tāda kā mīņāšanās uz vietas. 5. daļā slimība beidzot sāk aprimt. Ārsts Rjē zaudē tuvo cilvēku Tarrū, kas liedz līksmot par uzvarēto slimību.…
