Dabas un klimatiskie apstākļi
Pirmās civilizācijas radās četrās lielās upju ielejās: Divupē, Ēģiptē, Indijā un Ķīnā. Upe sniedza pārtiku, tīru ūdeni cilvēkiem un dzīvniekiem, to varēja izmantot, kā pārvietošanās līdzekli. Upe ūdeņi nodrošināja mitrumu iekoptajiem laukiem. Upju ielejās civilizācijas lika pamatus organizētai pārvaldei un reliģijai, darba dalīšanai, šķirām un rakstības sistēmai. Šīs piecas pazīmes raksturo seno civilizāciju. Tā kā visas senās civilizācijas radīja savu rakstību, to pirmsākumi iezīmē arī rakstības vēstures sākumu.
Ēģipte atrodas ziemeļaustrumu Āfrikas daļā. Senos laikos par Ēģipti tika uzskatīta tikai Nīlas upes ieleja. 10-12 tūkst. gadu atpakaļ Ēģiptes klimats bija vēsāks, maigāks, ari nokrišņu bija daudz reizes vairāk.
Divupi veido auglīgā pusloka ieleja starp Tigras un Epifratas upēm(tagadējā Irākas teritorija). Klimats bija ļoti karsts un vēss. Atmosfēras nokrišņu līmenis ļoti zems.
Valdnieki
Valdnieka vara bija ļoti liela. Cilvēki ticēja, ka varu viņam bija devuši dievi, un valdnieks valdīja dievu vārdā. Viņam parādīja dievišķus pagodinājumus. Valdniekam bija daudz palīgu, kas izpildīja viņa rīkojumus. Valdnieka rīcībā atradās karaspēks, un viņš bija tā pavēlnieks. Visiem vajadzēja paļauties valdnieka gribai.
…
