Pēdējā laikā mani ir satraucis jautājums par dzīves jēgu un vispār termina jēga izpratni cilvēka dzīvē.
Es strādāju skolā par psihologu un sociālo pedagogu – skolnieki dien dienā uzdod man jautājumus: “Kāda jēga mācīties?”; “Kāda ir dzīves jēga?”; “Kāda jēga vispār dzīvot?”; “Kas es esmu un kāda no manis ir jēga?” utt., mūsu skolā mācību gada laikā ir vismaz 2 pašnāvības mēģinājumi uz ~500 audzēkņiem, kur ir vēlme pārtraukt savu bezjēdzīgo eksistenci. Un tas mani ir licis aizdomāties, kas ir jēga, bet nevis no filozofiskā, bet no psiholoģiskā viedokļa, jo filozofija nesniedz nopietnu un konkrētu atbildi, taču psiholoģijā es ceru to atrast.
Lai spētu viņiem atbildēt uz jautājumiem, man nācās apskatīt daudz literatūras, kur atklāju, ka par to ir rakstījuši arī A. Asmolovs un D. Ļeontjevs. Tā apvienojot abas lietderīgās lietas – apmierināt neziņu un uzrakstīt referātus, es tos abus rakstu par jēgu un tās izpratni psiholoģijas un šo abu autoru skatījumā. Un man ir patiešām liels prieks, ka varu rakstīt par sev tik ļoti interesējošu lietu. …
