1.Ģimenes tiesību vieta publisko un privāto tiesību sistēmā
ĢT – normu kopums, kas reglamentēts ģimenes tiesisko attiecību rašanos un izbeigšanos kā arī ģimenes locekļu personiskās un mantiskās attiecības
pieskaita pie privāto tiesību sistēmas. Subjekts kā patstāvīgs tiesību subjekts
publisko- vispārīgie tiesību principu subjekts (vienlīdzība), starptautisko tiesību normas (Eiropas cilvēktiesību konvencija 8.p)
2.Ģimenes tiesiskā reglamentācija Latvijā
=Latvijai dibinoties pastāvēja 2 tiesiskās sistēmas:
Kurzeme, Vidzeme, Zemgale- 1864.g. Bunges CL ( Baltijas vietējo likumu kopojums- 3daļa ĢT
Latgale- Krievijas likumu kopojums- 10sējums 1.daļa ĢT
=CL 1938.g 1.janvāris- stājās spēkā. Pamats- romiešu tiesības- sastāvēja no 3 daļām jeb justīcijām (mācību grāmatām): - 1.daļa- mācība par personu
- 2.daļa- mācība par lietu
- 3.daļa – mācība par prasībām
=18 gs beigām – 19 gs sākumā- radās problēmas ar dalījumu- daudzās valstīs tika veikta kodifikācija, tās rezultātā nodala procesuālās tiesības. 19 gs sākumā tika izstrādāta pandektu sistēma ( vācu jurists Hugo, pilnveidoja Saviņji)
Pandektu sistēma sastāv no 5 daļām:
1.daļa- vispārējā daļa
2.daļa- lietu tiesības
3.daļa- saistību tiesības
4.daļa ģimenes tiesības
5.daļa- mantojuma tiesības
Latvijā nav vispārējās daļas, ir ievads, bet tā nav vispārējā daļa
Latvijā ir savādāka secība.
= no 1940.g Latvijā spēkā Krievijas 1922.g Civilkodekss
1964.g tika pieņemts LPSR civilkodekss ( neregulēja ĢT)
ĢT regulē LPSR laulības un ģimenes kodekss ( 1969.g)
= atjaunojot neatkarību uzsākts darbs – 1939.g CL atjaunošanai
skatījās lai atbilstu „tagadējais situācijai”
skatījās lai ievērotas ES prasības, starptautiskās prasības.…
