Cik daudz cilvēku tagad brīvprātīgi izvēlas dzīvi svešatnē? Tomēr tikai emigrācijā cilvēki saprot, cik ļoti mīl savas majas, savu Dzimteni. Cik ļoti mīl tās dabu, nacionālās tradīcijas, cik ļoti mīl cilvēkus, kas palika šeit, mājās. Piederēt savai tautai un Dzimtenei nozīmē mīlēt to svešatnē un dzīvot ar domām par Dzimteni, glabāt Dzimtenes tēlu dziļi sirdī, kā to visu savu dzīvi darīja esejiste Zenta Mauriņa. Viņa rakstīja: „ Šī dzīve ir vienīgā, kas mums pieder, un mums jāprot šis augstākais dārgums glabāt, mums jāprot kaut ko no tā izveidot. Es domāju, gudrs ir tas, kas dzīvo tā, lai viņa ārējā dzīve saskanētu ar viņa iekšienē ilgoto, lai viņa lūpas runātu to pašu valodu, ko viņa sirds”.…
