Pasakā „Velns un septiņi brāļi”, velns centies apmānīt septiņus brāļus ar to, ka pieņēmis tos darbā un sākumā iedevis zīmīti, lai aiznestu to viņa sievai un piekodinājis lai nelasot. No brāļiem neviens nemācējis lasīt, izņemot muļķīti, kas mācējis, un tāpēc brāļi palūdza, lai muļķītis to izlasītu. Tur bija rakstīts nogalināt visus brāļus, bet brāļi to pārveidojuši tā, lai katram iedotu pa maisam ar zelta un zirgu katram. Brāļi ar zīmīti aizgājuši un dabūja visu kas bija rakstīts zīmītē, kad velns atgriezās un to uzzināja, tad saprata, ka ir apmuļķots. Mēģinājis tos panākt, bet brāļi jau bija paspējuši aizmukt. Brāļi laimīgi tikuši no velna prom, tika pieņemti citā muižā par strādniekiem. Sanāca tā, ka muižniekam iepatikās muļķītis, bet brāļiem tas skauda, jo muižnieks pret muļķīti izturējās daudz labāk. Un brāļi vēlējās iegāzt muļķīti, sakot saimniekam, ka muļķītis spējot viņam pašu velnu atgādāt. Muļķītis arī velnu atgādāja pie muižnieka un to nogalināja. Šajā pasakā tiek parādīts, ka pat muļķītis spēj nogalināt pašu velnu un nav pat vajadzības būt gudrākajam.…
