Tā kā ES tiesību saturs var būt atšķirīgs, katrā konkrētā gadījumā nepieciešams izvērtēt:
1) vai ES tiesību normas skar privātpersonas. Ja atbilde ir pozitīva, tad jāizvērtē, kuram Latvijas ārējo normatīvo aktu veidam vai veidiem attiecīgās ES tiesību normas atbilst;
2) vai ES tiesību normas skar citus (ar privātpersonām tieši nesaistītus) jautājumus, kas Latvijā tiek regulēti ārējos normatīvajos aktos. Ja atbilde ir pozitīva, tad arī ES tiesību akta pārņemšanas gadījumā attiecīgās normas būs nepieciešams pārņemt kādā no Latvijas ārējiem normatīvajiem aktiem.
Atkarībā no ES tiesību normu satura var būt nepieciešamība ES tiesību akta vienu daļu pārņemt dažādos Latvijas ārējo normatīvo aktu veidos, savukārt otru daļu, kas neskar privātpersonas vai ārējā normatīvajā aktā atrunājamus jautājumus, – iekšējo normatīvo aktu veidos.
Pārņemot ES tiesību aktus Latvijas ārējos normatīvajos aktos, svarīgi ir izvērtēt, kuras ES tiesību normas ir iekļaujamas likumos un kuras – Ministru kabineta noteikumos. Piemēram, jautājumi, kas skar būtiskus konkrētās nozares pamatprincipus, parasti tiek regulēti likumos, savukārt jautājumi, kas konkretizē vai nosaka precīzāk konkrētās nozares pamatprincipu īstenošanas mehānismus, tiek ietverti Ministru kabineta noteikumos. Ja konkrētais jautājums jau tiek regulēts likumu vai Ministru kabineta noteikumu līmenī, tad, pārņemot ES tiesību aktu, attiecīgi arī ES tiesību normas tiek pārņemtas likumu vai Ministru kabineta noteikumu līmenī.
…
