Es esmu kā sarkanā kļavas lapa, un Latvija ir mana māte, mans koks, kura mani ir audzinājusi. Domājot par Latviju, manā sirdī vienmēr staros saule un sildīs mani. Katru reizi arvien straujāk iepukstas sirds, zinot, ka mani vienmēr gaidīs cilvēki tur, kur es esmu dzimusi. Mēs visi esam lapas, kuras ir Latvijas – mūsu kļavas – sastāvdaļa. Katram no mums ir savs raksturs, sava pieredze, sava sapratne, tāpēc mēs arī esam kā lapas: dzeltenas, sarkanas, zaļas, pat brūnas.
Es esmu kā zinātkārs kucēns, kurš skatās uz dzīvi ar lielām acīm un brīnās. Man dažreiz liekas, ka zinu par Latviju visu, bet tomēr - kā es kļūdos!…
