Normatīvā teorija sakņojas morālās un politikas filozofijas vēsturē, sākot jau no senajiem grieķiem līdz pat mūsdienām. Jau Aristotelis nodarbojās ar tādu jautājumu aprakstīšanu, kas saistījās ar labu dzīvi un vislabāko politisko iekārtu. Bet paša normatīvisma kā politikas pieejas aizsākumi meklējami 20. gadsimta sākumā loģiskā pozitīvisma teorijā.1 Loģiskais pozitīvisms atstāja ietekmi uz filozofiju kopumā un tāpat arī uz politikas filozofiju. Normatīvā teorija principā ir ietekmējusi gandrīz ikvienu citu teoriju, radot dažādas apakšteorijas, kas sasaucas ar normatīvā teorijas uzskatiem.
Normatīvā teorija koncentrējās uz tādu jautājumu aplūkošanu, kas saistās ar pareizā – nepareizā, vēlamā – nevēlamā, kā arī attaisnojamā un neattaisnojamā sabiedriskajos procesos un sabiedrībā kopumā.2 Respektīvi, normatīvā teorija uzsvēra mērķu un vērtību nozīmīgumu un nodarbojās ar to analīzi. Turklāt kā uzsvēra normatīvisti – ne visas problēmas, kas pastāv politisko un sociālo problēmu analīzē ir tehniskas problēmas.…
