Vairāki pētnieki cenšas salīdzināt pērtiķu un bērnu zīmētos ķeburus. Roze Keloga, darbodamās kādā Sanfrancisko bērnudārzā, salīdzināja divsimt tūkstošus mazo bērnu zīmējumu no četrpadsmit pasaules valstīm un noskaidroja, ka bērni bez iepriekšējas mācīšanās veidoja tipiskus ķeburus un zīmējumus.
Vienāda attīstības līmeņa bērnu darbi bija apbrīnojami līdzīgi. Pakāpeniski bērnu zīmējumi kļuva sarežģītāki; lai gan atsevišķi bērni attīstījās straujāk, tomēr visi veica vienu un to pašu attīstības ceļu. V. Muhina domā, ka grafiskā darbība attīstās pakāpeniski divos etapos.
Pirmajā posmā pērtiķu un viengadīga bērna grafiskā darbība ir saistīta ar šādiem aktivitāšu veidiem: orientējošo izpēti, spēļu un manipulējošo aktivitāti. Tieksme analizēt, mainīt priekšmetus situācijā «zīmulis — papīrs» pamudina veikt dažādas kustības un darbības, tai skaitā švīkāšanas procesu. …
