Atšķirībā no pārējās Latvijas daļas, Latgale šajā laikā kļūst par Latvijā izpostītāko, no pasaules nošķirtāko novadu. Liela daļa latviešu pamatiedzīvotāju kara gados (Livonijas karā, Polijas- Zviedrijas karā) bija gājuši bojā.
Līdz Latgales nonākšanai Polijas- Lietuvas atkarībā vietējie vācu muižnieki bija protestanti, bet tā kā poļu valdība īpašas priekšrocības piešķīra poļu un lietuviešu muižniekiem, Latgales vācu muižnieki pakāpeniski pieņēma katoļticību, poļu kultūru un sāka sevi uzskatīt par poļiem.
Poļu laiki Latgalē ilga 210 gadus (1561- 1772).
Latgalē ieplūda jauni iedzīvotāji no kaimiņvalstīm- krievu vecticībnieki, baltkrievi, ebreji u.c. Rezultātā Latgalē veidojās visai īpatnēja garīgā vide, ko noteica vairākas savstarpēji norobežotas, atšķirīgas un ļoti stabilas konfesijas- katoļticība, pareizticība, vecticība, jūdaisms. …
