Kad veikalā izdarīju visu nepieciešamo, gāju uz sabiedriskā transporta pieturu, lai brauktu mājās. Ātrāk siltumā, zem mīļās segas, pie mīļā spilvena, ar karstu tēju un smaržīgu sveci. Lai gan man bija dūrainīši, nosala rokas. Deguns sarkans un vaigi sārti.
Pa ceļam uz pieturu man pretī gāja mazs puika, apmēram 7 vai 8 gadus vecs. Viņam nebija ne cimdu, ne šalles, tikai plāna pavasara cepurīte. Viņš man pateica: “Labdien”. Es atbildēju ar to pašu, tad paskatījos uz viņa rokām vērīgāk un ieraudzīju kādas 20 pildspalvas. …
