Alisei ir 5 gadiņi un iet bērnudārziņā. Viņa ir jaunākā meita ģimenē. Viņai ir gan tētis, gan mamma. Bet ir viena lietiņa, kas piemīt Alisei, viņa baidās, var teikt ir bailīgais bērns, tādā veidā viņa ļoti atšķiras no pārējiem. Lai vairāk izanalizētu un uzzinātu par šo atšķirīgo bērnu, es izlēmu kādu laiciņu novērot viņu tuvāk. Man tas nebija grūti izdarāms, jo Alisīte ir manas draudzenes meita. Protams, nedaudz aprunājos ar Alises mammu, tā nebija intervija, bet vienkārša saruna.
Alise ir jauka meitenīte. Ārēji nevarētu pateikt, ka viņa ir ļoti bailīga. Dažkārt viņa mēdz būt drūma, ieraujas sevī, vakaros negrib iet gulēt un nevar aizmigt. Mēdz naktīs celties augšā, jo ir redzējusi kādu sliktu sapnīti. It kā liekas, ko gan mazs bērns var saprast, kas tas ir redzēt sliktu sapni? Bet varu teikt, ka mazu bērnu bailes no nejaukajiem sapņu tēliem ir tikpat īstas kā pieaugušo cilvēku bailes no kaut kā. Esmu ievērojusi, ka Alisei ir ļoti bail no dzīvniekiem, vienalga, kas tas arī nebūtu. Ja viņa redz staigājam suni apkārt, viņa sāk raudāt un prasīties uz rokām. Viņa dažreiz jūtas apmulsusi, jo nesaprot, par ko rājas mamma, ko ir sliktu izdarījusi, un jūt, ka vecāki viņu vairs nemīl. …
