Tātad, galvenais jautājums, kas nomoka Ķīnas-ASV savstarpējās attiecības, ir – vai Ķīna cenšas iegūt valdošo varu Austrumāzijā? ASV ir ieguldījusi ļoti daudz pašreizējā statusa saglabāšanai Austrumāzijā, kamēr Ķīna vēlas apliecināt sevi kā vadošo spēku. Tas ir arī lielākais iemesls, kāpēc abas puses viena otru uztver par stratēģiskiem sāncenšiem. ASV ciešā ekonomiskā sadarbība ar Ķīnu, tikai pastiprina Ķīnas vēlēšanos kļūt par noteicošo spēku, nevis par pasaules lielvaru, kurai ir draudzīgas attiecības ar ASV.
Šobrīd Amerika ir vadošais militārais līderis, kā arī maigās varas līderis. Savas pozīcijas tā tik ātri nezaudēs, vismaz ne tuvāko pāris desmitgažu laikā. Ķīna saprot maigās varas svarīgumu, ja kāpina cieto varu, jākāpina arī maigā vara, tāpēc tā cenšas investēt maigajā varā, bet, lai sasniegtu tādu pašu līmeni kā ASV šajā sfērā, ir pilnībā jāmaina sava iekšzemes politiskā sistēma. Ķīna nespēs panāk tādu pašu maigās varas līmeni kā ASV tikai ar savas kultūras eksportēšanu uz citām valstīm. Kamēr Ķīna nespēs mainīt savu iekšzemes politisko sistēmu, tā nespēs panākt ASV līmeni.
…
