Cenu veidošanas pamatā ir:
• Izmaksas (Vidējās izmaksas plus peļņa; Vidējās izmaksas plus mērķpeļņa
• Pieprasījums (Preces cenu diferencēšana pēc tirgus segmentiem; Preces patēriņvērtības noteikšana.
• Konkurenti (Proporcionālās cenas; Gaidāmās peļņas aprēķins)
Vidējās izmaksas plus peļņa ir cenu veidošanas metode, kuras pamatā ir vidējās izmaksas un standarta peļņas pieskaitījums. Šo metodi visbiežāk lieto, ja ražošanai vajadzīgs samērā ilgs laiks, piemēram, nosakot cenas iekārtai, ko izgatavo pēc klienta pasūtījuma. To nereti lieto arī valdība, slēdzot līgumus ar dažādu iekārtu ražotājiem; advokāti, sniedzot konsultācijas klientiem. Vidējās izmaksas plus mērķpeļņa ir cenu veidošanas metode, kas orientēta uz izmaksām un mērķpeļņas normu. Pēc šīs metodes cenu cenšas noteikt, ņemot vērā peļņu, kāda tiek plānota procentos no ieguldītā kapitāla. Metodes lietošana saistīta ar tā saukto bezzaudējumu punkta noteikšanu. Preces cenas diferencēšana pēc tirgus segmentiem ir cenu veidošanas metode, kura paredz noteikt vairākas cenas vienai un tai pašai precei, ņemot vērā pircēju tipu, preču sadali, preču izvietošanu un citus faktorus.
…
