-
Teksta faili
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Fails kā bināru kodu virknes | 3 |
| 2. | Tiešā un secīgā pieeja failiem | 3 |
| 3. | Failu veidi | 3 |
| 4. | Tieši pieejas jeb komponenšu faili | 5 |
| 5. | Netipizētie faili | 6 |
| 6. | Failu mainīgie | 6 |
| 7. | Faila mainīgā piesaistīšana pie fiziska faila | 7 |
| 8. | Faila vārds | 8. |
| 9. | Faila inicializācija | 8 |
| 10. | Darbības failos | 9 |
| 11. | Praktiskie uzdevumi | 10 |
| 12. | Rakstīšana failā | 11 |
| 13. | Funkcijas un procedūras | 12 |
| 14. | Izmantotā literatūra | 16 |
Jau agrāk minējām, ka faili pēc savas būtības ir baitu virkne. Baits ir atmiņas stāvoklis, kas cilvēka uztverē ir atbilstošs skaitlim robežās no 0 līdz 255. Dators baitu interpretē kā 8 bitu virkni. Binārais kods ir bitu virkne. Katrs bits ir minimālais informācijas daudzums datorā, un cilvēku valodā tas atbilst izvēlei Jā/Nē. Baitus apvieno disku bloki. Vienā piegājienā cietais disks spēj nolasīt vienu vai vairākus baitu blokus. Baitu skaits blokā var mainīties, taču pārsvara šīs skaits ir 512. Lai panāktu labāku efektivitāti darbā ar disku vēlams datu struktūras izmēros pieskaņot, lai tās dalītos ar 512 (tad katra ieraksta nolasīšana sastāvēs no vesela skaita bloku lasīšanas), vai arī 512 dalītos ar struktūras izmēru.
Tiešā un secīgā pieeja failiem.
Pirms tika izdomāts datu glabāšanas veids uz cietiem diskiem, dati tika glabāti uz lentes. Salīdzinot ar diskiem, lentēm pārtīšanas operācija aizņēma ļoti ilgu laiku. Taču datu lasīšana pēc kārtas bija visai efektīva. Tādēļ izmantot datus failos uz lentes varēja tikai secīgi – pēc kārtas. Šādu pieejas veidu sauc par secīgo pieeju. Kad parādījās iespēja turpināt lasīt vai rakstīt datus patvaļīgā vietā uz diska, tad arī parādījās tiešās pieejas veids. Vieta, kur fails tiek lasīts vai rakstīts saucas par pozīciju failā vai faila kursoru. Operācija, kas maina pozīciju failā, ļauj izmantot failus tiešai pieejai.…
referaats ir noveereets ar 7!
