Sajūtas īpatnības bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem
Bērnam ar garīgās attīstības traucējumiem sajūtu rašanos, to definēšanu un atbildes reakciju apgrūtina tas, ka viņam ir traucējumi centrālās nervu sistēmas darbībā, it īpaši analizatora smadzeņu garozas daļā, t. i. Tajos analizatoru smadzeņu centros, kur no atbilstošo perifēro sajūtu orgānu receptoriem nonāk uzbudinājums.
Cilvēkam var būt gan iedzimti, gan laika gaitā iegūti receptoru bojājumi, bet ar dažādu nodarbību, aparatūru palīdzību to darbību var kompensēt, sevišķi, ja cilvēkam normāli darbosies augstākā nervu sistēma.
Lai ārējo kairinājumu enerģiju pārvadītu nervu impulsos, un tālāk novadītu uz galvas smadzeņu attiecīgo centru, un lai rastos sajūta ir nepieciešams laiks. Bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem šis periods ir daudz ilgāks nekā bērniem ar normālu attīstības norisi.
Šiem bērniem piemīt arī pazemināts sajutīgums. Sajutīgums var atšķirties dažādos sajūtu veidos.
Bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem ir vāja sajūtu diferentācija jeb pazemināts izšķirības sajutīgums. Viņi grūtāk atšķir vienādas krāsas, nevar izšķirt garšas, ožas, kustību sajūtas.
Katram bērnam ir atšķirīga sajūtu diferentācija.
Bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem sajutīgums var mainīties laika gaitā. Tas var pazemināties, vai paaugstināties. …
