Valsts loma tautas attīstībā

Valsts

Valsts – viena no sabiedrības organizācijas formām, vienas augstākās varas tiesiski organizēts un vadīts noteikts cilvēku kopums konkrētā teritorijā.
Valsts – tiesiski organizēts un suverenitāti baudošs ļaužu kopums noteiktas teritorijas ietvaros.
Obligāta valsts pazīme ir neatkarība – teritorijas, iedzīvotāju un varas institūciju neatkarīgums no citām valstīm, iespēja pastāvīgi kārtot savas iekšējās lietas un ārējās attiecības.
Kālab tā vajadzīga? Visīsāk uz šo jautājumu var atbildēt tā: lai sabiedrībā būtu kārtība. Valsts var būt diktatoriska un kalpot nelielas ļaužu grupas mērķiem. Bet tā var būt arī demokrātiska un darboties tautas labā.
Valsts funkcijās ietilpst sargāt dažādās īpašuma formas, regulēt saimniecisko dzīvi, atbalstīt kultūru un izglītību, apkarot noziedzību. Mūsu dienās īpaši nozīmīgas kļūst valsts funkcijas, kas saistītas ar cilvēku veselību un dzīves vidi, ar dabas resursu izmantošanas saprātīgumu.
Valstij piemīt arī vairākas ārējās funkcijas: sargāt savu neatkarību un savas teritorijas neaizskaramību; savas tautas un atsevišķu pilsoņu intereses pārstāvēt citās valstīs u.c.
Cilvēce vienmēr centusies apzināt cilvēka vietu sabiedrībā un sabiedriskās attiecības, valsts lomu saimnieciskajā un politiskajā dzīvē, saskatot nevienlīdzības un diskriminācijas gadījumus, mēģinot noskaidrot to cēloņus. Taču visiem šiem uzskatiem varam izsekot vienīgi tad, ja tie ir fiksēti rakstītā veidā. Šādas senākās liecības par verdzību vai sievietes stāvokli ģimenē varam izlasīt Hamurapa likumu krājumā, kas iecirsts akmenī 18. gadsimtā pirms mūsu ēras Senajos Austrumos – Babilonijā. Savukārt ar noteiktu uzskatu sistēmu un izstrādātām teorijām varam iepazīties tikai antīkajā pasaulē – Senajā Grieķijā un Romā.

…