| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 2 | |
| 1. | Kas ir globalizācija | 3 |
| 1.1. | Globalizācijas jēdziens | 3 |
| 1.2. | Teorētiķu pieejas jautājumā par globalizāciju un valsts nākotni | 4 |
| 1.2.1. | Hiperglobalisti | 4 |
| 1.2.2. | Skeptiķi | 7 |
| 1.2.3. | Transformētāji | 8 |
| 2. | Vai globalizācija ir jauna parādība? | 10 |
| 3. | Globalizācijas ietekme uz valstu funkcijām | 12 |
| 3.1. | Valsts galvenās funkcijas | 12 |
| 3.2. | Valsts spēja aizsargāt savus pilsoņus no ārējiem draudiem globalizācijas apstākļos | 13 |
| 3.3. | Globalizācija un valsts loma noziedzības apspiešanā | 14 |
| 3.4. | Globalizācija un valsts sociāla loma | 15 |
| 3.5. | Globalizācija un demokrātija | 15 |
| Secinājumi | 18 | |
| Izmantota literatūra un citi informācijas avoti | 19 |
1998. gadā Entonijs Gidens atzīmēja, ka „vēl pirms desmit gadiem vārdu globalizācija gandrīz neizmantoja zinātniskās diskusijās. Tikai pēdējā laikā jēdziens izdarīja veiksmīgu karjeru: agrāk nekur nebija sastopams, bet tagad gandrīz visur”. Mūsdienu nozīmē globalizācijas jēdziens radās 20. gs. 80. gadu vidū. Tās izplatījās, pateicoties amerikāņu sociologam Rolandam Robertsonam, kurš 1985. gadā paskaidroja šo vārdu, bet 1992. gadā izklāstīja savas koncepcijas pamatus grāmatā „Globalizācija: sociāla teorija un globāla kultūra”, viņš rakstīja, ka globalizācija ir process vispārējā pārvēršanās īpašo un īpašo pārvēršanās uz vispārējo”. Par globalizācijas jēdziena popularizatoru kļuva japāņu pētnieks K. Omae, kas uzrakstīja grāmatu „Pasaule bez robežām: vara un stratēģija cieši saistītajā ekonomikā ”.
Dzozefs Stiglics apraksta globalizāciju, kā, arvien ciešāku pasaules valstu un tautu integrāciju, kuru izraisīja milzīgā transportēšanas un komunikācijas izdevumu samazināšana un mākslīgo barjeru nojaukšana, kas veicinā preču, pakalpojumu, kapitāla un zināšanu brīvo plūsmu pār robežām. …
Darba mērķis ir noskaidrot kā mainās valstu loma mūsdienu pasaulē, balstoties uz valsts funkciju analīzi globalizācijas apstākļos. Darba hipotēze – nacionāla valsts nezaudē savu nozīmi globalizācijas laikmetā. Tiek aplūkoti jautājumi: globalizācijas jēdziens, pieejas jautājumā par globalizāciju un valsts nākotni,globalizācija un demokrātija, globalizācijas ietekme uz valsts ārpolitiku. Ļoti labs referāts, atzīme -9.
