Viens no tūkstošs būs brīnums, kas veltīs sevi citiem, dzīsies pēc miera, turēs visus kopā, domās par visiem izņemot sevi, būs kā pravietis- ticības pierādījums un nebūs nozīmes vai viņš dzīvos uz ielas, vai būs prezidents, jo tīrajam nevajag naudas, lai apliecinātu savu šķīstību, galu galā viņš tā vai tā nomirs un visi to aizmirsīs, tā notiek ar brīnumiem, tā notiek ar pārlieku labo, tas nav laicīgs, tas kā materiāls nolietojas un tiek izmests laukā. Kas dod un dod, un neskaita agri vai vēlu izsīkst, pat ūdeņi ir izsmeļami... Rūpes par visiem –Ha! Rūpes par sevi. Un tikai. Ja gribi dzīvot ilgāk. …
