Ievads
Būšu atklāts – par Kampanellas saules pilsētu izvēlējos rakstīt tā mazā apjoma dēļ. Bija laiks izlasīt! Lasot šo darbu esmu pārsteigts par autora zinātkāri, degsmi ar kādu viņš apgūst visu jauno. Acīmredzot, tieši par šādu cilvēku varētu sacīt „pilngadīgs”. Kants būtu teicis: „Apgaismība-iziešana no nepilngadības, kurā cilvēki atrodās paši savas vainas dēļ.”1
Daiļrades veidošanās
Tās, manuprāt, viņam netrūkst arī mainoties autoritātēm dzīves laikā no mūkiem agrā jaunībā, kuru iespaidā viņš iestājās klosterī, līdz tam, ka visā mūku kārtā kūsāja neiedomājams nauds pret Kampanellu, tā Teleizo sekotāju, kura sacerējumi ieņēma redzamāko vietu Baznīcas aizliegto grāmatu sarakstā un pret Kampanellu, kas sacēlās pret Aristoteli, kura mācību mūki vērtēja augstāk par Kristus mācību.
Par Kampanellas īpašo brīvdomību liecina citāts: „..savu nodarbību laikā, viņš nelūgdams pāvesta atļauju un ignorēdams tādēļ draudošo izslēgšanu no Baznīcas, izmantoja klostera bibliotēkas grāmatas.” 2 Atliek vien secināt, ka tikai drosmīgi un stipri cilvēki spēj radīt darbus, ko ar interesi var lasīt gadsmitiem cauri.…
