ūsu civilizācijas un kultūras cenu veido ļoti daudzi noteikumi un aizliegumi, kurus, mēs būdami maza bērna vecumā uztveram nepareizi un iegaumējam.
Šis zemais pašvērtējums, kur kāds vai kādi viņam neuzticas, var rasties jau bērnībā. Viņš cenšas kaut ko izdarīt, bet nav neviena, kurš viņu būtu paslavējis. Vēloties izteikt savas domas kādā no diskusijām, viņš nav pārliecināts, vai tās būs pareizas, tādēļ bieži tās noklusē. Citu acīs cilvēks parādās kā neuzņēmīgs, slinks, bailīgs u.t.t. Iespējams, ka bērnībā vecāki daudzos jautājumos nav ļāvuši izteikt savu viedokli.
Raksturot šādu cilvēku varētu ļoti plaši. Zemais pašvērtējums radies, kā jau pieminēju, bērnībā. Daudz kas ir atkarīgs no vecākiem. Cik daudz viņi ļauj mazajam cilvēkam pašam atrast pareizo atbildi, nokļūt līdz mērķim, cik dod brīvību izlemt un padarīt, nenopeļot un nenostādot bērna labo gribu un vēlēšanos palīdzēt un būt labam. Šeit ir ļoti svarīgi:
1) uzslava,
2) atzinīgs novērtējums,
3) smaids no vecāku puses.
Mazajam cilvēkam jāļauj vairāk piedalīties mājas darbu veikšanā. Vajadzētu uzreiz aizrādīt vai atņemt visu, ko viņš vēlas paņemt, tai brīdī cilvēks sāk izjust mazvērtību, jo viss, ko vēlas darīt, nav labi, ir bīstams vai vēlāk citam viņa darbs būs jāpārlabo. Piemēram, viņš vēlas nomazgāt traukus, bet pieaugušajiem bail, ka saplīsīs kāds dārgs trauks. Šajā situācijā vecākam ir jābūt klāt un jāpalīdz, lai nekas slikts nevarētu notikt, bet ja kaut kas atgadās, tad jāpasmaida, jānomierina mazais, ka nākamreiz būs labāk un vairs tā neatgadīsies. …
