Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.03.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
  • Eseja 'Civiltiesību vieta un loma tiesību sistēmā', 1.
  • Eseja 'Civiltiesību vieta un loma tiesību sistēmā', 2.
  • Eseja 'Civiltiesību vieta un loma tiesību sistēmā', 3.
  • Eseja 'Civiltiesību vieta un loma tiesību sistēmā', 4.
  • Eseja 'Civiltiesību vieta un loma tiesību sistēmā', 5.
  • Eseja 'Civiltiesību vieta un loma tiesību sistēmā', 6.
  • Eseja 'Civiltiesību vieta un loma tiesību sistēmā', 7.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Cilvēktiesību jēdziens un nošķiršana no publiskajām tiesībām    4
  Tiesības un citi uzvedības noteikumi    4
  Civiltiesību jēdziens    5
  Civiltiesību nošķiršana no publiskajām tiesībām    6
  Materiālās civiltiesības un procesuālās tiesības    7
Darba fragmentsAizvērt

Lai nodrošinātu kārtību un novērstu haosu indivīdu savstarpējās attiecībās, cilvēku sabiedrībā jau kopš vissenākajiem laikiem pastāv uzvedības noteikumi. Tiesības ir viens no šādiem regulatoriem līdzās morālei, tradīcijām un citiem uzvedību noteicošiem faktoriem, kas izriet no cilvēka dabas, interešu daudzveidības un nepieciešamības novērst konfliktus sabiedrībā.
Ar morāli cieši saistīts ir ētikas jēdziens. Ētika ir filozofijas doktrīna, kuras mērķis ir noteikt un sistematizēt kritērijus, saskaņā ar kuriem cilvēka rīcība atdzīstama par tikumiski pareizu un morāles normām atbilstošu. Mēdz teikt, ka ētika ir zinātne par morāli. Atsevišķu indivīdu vai sabiedrības grupu uzskata par morāli var būt īpaši brīvdomīgi, ārkārtīgi stingri, vai ļoti ideālistiski, tomēr tie nav sabiedriskās morāles kritēriji.
Sabiedriskā morāle var būt ne tikai mēraukla jau pastāvošu tiesību normu satura izpratne. Reizēm likumdevējs, radot jaunas tiesību normas, sekmē sabiedriskās morāles attīstību noteiktā virzienā. Civiltiesību sfērā sabiedriskās morāles izmaiņām vislielākā ietekme bijusi ģimenes tiesībām.1…

Autora komentārsAtvērt
Atlants