Gaisa slāpekli piesaista slāpekli saistītājas baktērijas, ciānbaktērijas, gumiņbaktērijas.
2. Rūpmnīcās ražo mākslīgo mēslojumu, ar kuru augsnē nonāk nitrāti.
3. Nitrātus uzņem augi.
4. Dzīvnieki uzņem slāpekli, apēdot augus.
5. Pūšanas baktērijas, noārdot bojā gājušos organismus, veido amonjaku.
6.Nitrificētājbaktērijas pārvērš amonjaku amonija jonos, nitrītos un nitrātos.
7.Slāpeklis augsnē nonāk organiskā mēslojuma veidā.
8. Denitrificētājbaktērijas nitrātos esošo slāpekli pārvērš molekulārajā slāpeklī, kas izplst gaisā.
. Pērkona negaisa laikā elektriskās izlādes rezultātā gaisa slāpeklis reaģē ar skābekli, veidojot oksīdus, kas reaģē ar lietusūdeni un nonāk augsnē nitrātu veidā.
10. Augi uzņem daļu amonija jonu.
Atmosfērā sērs atrodas sēra dioksīda SO2 veidā.
2. Amosfēra sēra dioksīds oksidējās par sukfīta un sulfāta joniem un kopā ar lietusūdeni nokļūst augsnē.
3. Augi ar sulfāta joniem uzņēm sēru.
4. Kad zālēdāju apēd augus sērs nokļust viņu organismā.
5. Kad gaļēdāji apēd zālēdājus, sērs nokļust viņu organismā.
. Pūšanas baktērija noārda bojāgājušos organismus un rada sērūdeņradi.
7. Sēra baktērijas oksidē sērūdeņradi (H2S) un citus sēru saturošus savienojumus par sulfātiem.
. Sērs dabā uzkrājas augu pārkoksnētajās daļas un fosilajos kurināmajos (dabasgāze, nafta, akmeņoglēs)
9. Sadedzinot malku, kā arī fosilos kurināmos, atmosfērā papildus nokļūst lieli sēra oksīda daudzumi.…
