6. Dialogi lugā nav personiski, jo aizskar plašu tēmu. Tomēr tie ir spraigi, jo skar konkrētu un sāpīgu tematu, kuri veicina arī notikumu gaitu. Paralēli dialogiem ir arī polilogi, sarunājoties ar vairākiem cilvēkiem, kuri ir konfliktu aizsācēji, jo tiem ļauts atklāt domas par sasāpējušos tēmu. Ir vērojami arī iekšējie monologi, visbiežāk tēlu apjukuma rezultātā. Dialogi un polilogi mijas ar darbību, radot spraigāku notikumu izklāstu.
7.Literārajā darbā lielākoties ir senatnīga, poētiska un literāra valoda. Tellam iegrimstot savās domās un neziņa, arī filozofiska, bet ne sarunvaloda ar žargoniem. Kā jau minēju, visbiežāk sastopami vecvārdi, piemēram, švice, vardarbs, daudzināt utt. Izplatīti arī vārdi, mums nepierasti izlocīti, piemēram, iztālīm, glābsat, asnis utt. Kā arī daži internacionālismi svabans, švābs utt. Valoda ir raksturīga personām un viņu sociālajam slānim. Autors rakstījis poētiski, iedziļinoties dažu personāžu izjūtās, tomēr arī vienkārši un ar labi nolasāmu problēmu u tematu. Tekstam raksturīga spēka, diženuma un nacionāliskas godkāres attēlojums.
…
